Kazuālijas saskaņā ar LELB
Kristības; Iesvētības; Laulības; Laulības iesvēte; Bēres; Mājokļa un Sabiedrisku ēku iesvēte
Kristības
Vest savus bērnus pie
kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie
kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola
bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu
dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei
(jābūt draudzes locekļiem).
Kā izvēlēties vietu un
baznīcu sava bērna kristībām?
Ir pašsaprotami, ka
bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai
kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā
draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies
bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes
locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes
mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes
dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu
iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.
Kā izvēlēties laiku
bērna kristībām?
Bērns pie kristības tiek
vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes
dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot
kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku
pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa
piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst
par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam
savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa
laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas,
vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.
Ko darīt, ja viens no
bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?
Šajā gadījumā bērnu kopā
ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.
Ko darīt, ja neesam
kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?
Vispirms vecākiem un
krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā
dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes
dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt
uzņemti draudzē.
Esam kristīti un
iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?
Būt kristītiem un
iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie
kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot
kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo
solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu
ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums
jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.
Nevaram atrast
krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?
Jā, ir iespējams. Jābūt
vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi
audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.
Ja vecāki nav ticīgi,
vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?
Šāds gadījums būtu
uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest
bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet
paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā,
ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu
kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja
kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu
kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku
draudzē.
Vai luteriskā Baznīca
pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas
konfesijas?
Šādi gadījumi ir
sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā
jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo
paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:
Vai tas nav pretrunā ar
attiecīgās konfesijas kārtību?
Vai paredzamo
krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
Vai citai konfesijai
piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to
māca Luteriskā Baznīca?
Vai citai konfesijai
piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka
cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai
turpmāk nav sekojis).
Cik maksā bērna
kristības?
Nereti šis ir
pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības.
Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus
pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta.
Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu
ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod
draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības
ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību
budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi
papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu
dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.
Esmu jau pieaudzis un
vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?
Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.
Iesvētības.
Ar kristībām
kristījamais tiek uzņemts par Kristus Baznīcas locekli. Ar iesvētībām iepriekš
kristītais tiek pielaists pie Svētā Vakarēdiena. Tikai iesvētītiem Baznīcas
locekļiem ir tiesības tikt pieaicinātiem par krustvecākiem kristībās.
Kas nepieciešams, lai tiktu kristīts un tiktu iesvētīts?
Uzziniet par nākošo
iesvētes mācības kursu tuvākajā luterāņu baznīcā un piesakieties to apmeklēt.
Kursa apmeklēšana paredz arī regulāri piedalīties draudzes dievkalpojumos. Pēc
iesvētes kursa pabeigšanas, dievkalpojumu apmeklēšanas un iepazīšanās ar
draudzes dzīvi, jums būs pārrunas ar draudzes mācītāju. Pie kristībām un
iesvētībām kandidāti tiks pieņemti, ja būs apguvuši iesvētes kursā paredzēto un
spēs apliecināt, ka viņu pārliecība un nodoms ir dzīvot kristīga cilvēka dzīvi,
kā to māca Baznīca.
Vēlos saņemt kristības, bet kādēļ tiek runāts arī par iesvētībām?
Laikos, kad gandrīz visi
tika kristīti bērnībā, pieaugušo kristības notika reti, un tādēļ, runājot par
kristībām, parasti tika domātas bērnu kristības. Šādos gadījumos vecāki un
krustvecāki sola bērnu kristīgi audzināt, lai, bērnam pieaugot, viņš
varētu savu ticību iesvētībās apliecināt personīgi.
Saņemot kristību vēlākos gados, kristījamais pats apliecina savu ticību,
sola dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, tādēļ parasti tajā pašā dievkalpojumā šādi
kristījāmie tiek arī iesvētīti.
Esmu cienījamos gados, bet neesmu kristīts/iesvētīts? Vai
arī uz mani attiecas tādas pašas prasības kā uz gados jaunākiem ļaudīm?
Šodienas
situācijā Latvijā ir parasts, kad iesvētes kursu apmeklē arī vecāka gadagājuma
cilvēki. Nav neparasts, ja kopā ar mazmeitiņu kristību saņem arī vecmāmiņa.
Dažāda gadagājuma ļaudis iesvētes grupās ir parasta prakse.
Cik ilgs ir tipisks iesvētes mācības kurss?
Iesvētes
mācības kursu pēc LELB apstiprinātām prasībām vada draudžu mācītāji. Mācītāji
arī organizē šo kursu, lai spētu minētās prasības izpildīt. Iesvētes kursa
ilgums visbiežāk ir aptuveni trīs mēneši.
Vai iesvētes mācības kursu var apgūt neklātienē?
Kristības,
iesvētības nozīmē pievienošanos Baznīcai un lokālai draudzei. Nav iespējams
apliecināt pievienošanos Baznīcai un draudzei, ja kandidāts nav iepazinies ar
dievkalpojumiem un draudzes dzīvi. Ja kristību, iesvētību kandidāts nespēj
apmeklēt iesvētes mācības kursu baznīcā kādu nepārvaramu šķēršļu, piemēram,
smagas slimības dēļ , tad palūdziet mācītājam ieteikt risinājumu šai problēmai.
Vai pēc kristībām un iesvētībām man būs jāpieder draudzei,
kurā kristījos, iesvētījos?
Jā, pēc kristībām, iesvētībām kandidāts būs arī uzņemts par draudzes locekli draudzē, kurā saņēma kristību un/vai iesvētību. Kristības un iesvētības prasa solījumu dzīvot kristīgu dzīvi, kas ietver līdzdalību draudzes dzīvē. Dodoties dzīvot uz citu vietu, draudzes locekļi pāriet uz draudzi, kura viņiem ir pieejama.
Laulības.
Laulība ir Dieva iestādījums. Katram
kristietim laulību pienākas slēgt Baznīcā paredzētā kārtībā.
Laulība ir mūža savienība. Stājoties
laulībā jāapzinās, ka dotais solījums būs jāpilda "līdz nāve jūs
šķirs".
Noslēgt laulību baznīcā nozīmē, ka
jūs solāties dzīvot kristīgu laulības dzīvi, t.i., praktizēt kristīgo ticību
gan individuāli, gan arī laulībā un ģimenē.
Kādi ir
priekšnoteikumi, lai kristīgi noslēgtu laulību luteriskajā Baznīcā?
Lai stātos kristīgā laulībā, Jums jābūt
luteriskās Baznīcas locekļiem, kuri ir gan kristīti, gan iesvētīti, kā arī ir
reģistrēti draudzē un nav no draudzes atskaitīti.
Abiem laulību kandidātiem jābūt brīviem,
t.i., neprecētiem vai atraitņiem, kuri nav saistīti ar citu personu laulību
solījumā (informāciju attiecībā uz šķirteņiem lasiet lapas apakšā).
Līdzās noteiktajai Baznīcas kārtībai
jāievēro arī visas valsts likuma prasības.
Kā
pieteikt laulību, ja atbilstu visām iepriekšminētajām prasībām?
Pastāstiet mācītājam par jūsu nodomu
laulāties un par vēlamo jūsu laulību laiku. Noskaidrojiet, vai draudzē
attiecībā uz laulībām ir noteikta kāda sagatavošanās kārtība. Savlaicīgi
(vismaz mēnesi iepriekš) draudzes kancelejā saskaņojiet laulību laiku un
iesniedziet nepieciešamos dokumentus: aizpildiet pieteikuma veidlapu, uzrādiet
pases, dzimšanas apliecības, iesniedziet ārsta izziņas, valsts nodokļa kvīti,
atraitņiem - mirušā dzīvesbiedra miršanas apliecību, šķirteņiem - tiesas
sprieduma norakstu.
Ko
darīt, ja neesmu kristīts un/vai iesvētīts, bet vēlos stāties kristīgā laulībā?
Šādā gadījumā jums jāapmeklē katehēzes
kurss un dievkalpojumi. Katehēzes kursa laikā jūs iepazīsieties ar ticības
mācības pamatiem, piedalīsieties dievkalpojumos.
Kad būsiet iepazinušies ar ticības
mācību un Baznīcas dzīvi, jums jāapstiprina mācītājam, ka tā ir Jūsu brīva
izvēle - apliecināt savu ticību un tapt kristītiem un/vai iesvētītiem un līdz
ar to uzņemtiem draudzē. (Nav pieļaujams, ja kāds netieši tiktu spiests
nepatiesi apliecināt savu ticību un dot solījumu dzīvot kristīgu dzīvi tikai
tāpēc, ka vēlas laulāties baznīcā).
Tie, kuri nav kristīti, saņem kristību
un iesvētību. Tie, kuri ir kristīti bērnībā, tiek iesvētīti. Vienlaicīgi
notiek šo cilvēku uzņemšana draudzē.
Ko
darīt, ja esmu gan kristīts, gan iesvētīts, bet nepiederu nevienai draudzei?
Runājiet ar mācītāju. Mācītājs noteiks
kārtību, kā atjaunot piederību Baznīcai un tikt uzņemtam draudzē. Jābūt gatavam
no jauna apstiprināt kristībā (iesvētībā) dotos solījumus - dzīvot
kristīgu dzīvi, palikt draudzes piederībā.
Vai
iespējams tikt laulātiem luteriskajā Baznīcā, ja līgava vai līgavainis pieder
citai kristīgai konfesijai?
Jā, ir iespējams. Tomēr jāievēro, ka
citai konfesijai piederīgiem jābūt izpildījušiem minimumu, ko attiecīgā Baznīca
prasa no saviem draudzes locekļiem. Šajā gadījumā jūsu stapā jābūt
skaidrībai par to, kā kopīgi praktizēsiet savu kristīgo dzīvi, ja katrs
piederiet savai konfesijai. Romas Katoļu Baznīcas kārtība neatļauj saviem
locekļiem laulāties pēc citu konfesiju kārtības, kas ir nozīmīgs šķērslis
gadījumā, ja luterānis vēlas laulāties ar katoli.
Vai
iespējams laulāties baznīcā, kuras draudzes locekļi mēs neesam (esam citas
luteriskās draudzes locekļi)?
Ir ierasts, ka draudzes locekļi
laulības, bērnu kristības, bēres u.c. notikumus svin savā draudzē. Laulības ir
ne tikai privāts notikums - tas ir gan ģimenes, gan arī visas draudzes
notikums. Tādēļ ļoti ieteicams laulības slēgt savas draudzes vidū.
Iemesli, kādēļ laulību
slēgšanai mēdz izvēlēties citas draudzes baznīcu, varētu būt, piemēram,
īpaša savas dzimtas vēsturiska saistība ar kādu konkrētu baznīcu. Kā
neatbilstošs iemesls būtu minamas principiālas domstarpības ar savu mācītāju
par jūsu paredzētajām laulībām, un jūs nevis meklējat veidus, kā šīs
domstarpības atrisināt, bet gan gribat atrast kādu draudzi, kur to vai citu
«varētu neprasīt» darīt. Tādēļ vispirms strīdīgie jautājumi būtu pārrunājami ar
jūsu draudzes mācītāju.
Ja jūs lūgsiet savu mācītāju salaulāt
jūs citā baznīcā, tad, visdrīzāk, ja vien mācītājam būs tādas iespējas, viņš
tam labprāt piekritīs. Ja laulību rituāls tomēr būs jānotur citas draudzes
mācītājam, jums savas draudzes mācītājam jālūdz apliecinājums, kurā
minēts, ka esat konkrētas draudzes locekļi, ka mācītājs jūsu laulību jautājumu
ir pārrunājis un piekrīt, ka stājaties laulībā un ka viņam nav iebildumu
laulību notikšanai citas draudzes baznīcā.
Kādos Baznīcas Gada
laikos laulības nebūtu plānojamas?
Laulības luteriskajā Baznīcā parasti nenotur Lielā Gavēņa
laikā - no Pelnu Dienas līdz Lieldienām.
Mums ir domstarpības
laulību jautājumā ar savas draudzes mācītāju. Kur var šos jautājumus risināt?
Vispirms pārliecinieties, vai esat labi sapratuši jūsu
domstarpību cēloņus un esat tos sarunu ceļā mēģinājuši atrisināt.
Noskaidrojiet, vai mācītājs neiesaka kādus alternatīvus risinājumus jūsu
problēmai. Ja tomēr ir šaubas par mācītāja rīcības atbilstību, griezieties pie
tā iecirkņa prāvesta, kura pārvaldījumā atrodas jūsu draudze.
Vienmēr labāk ir mēģināt izprast un risināt domstarpības savstarpējā sarunu ceļā un tikai tad griezties citās Baznīcas institūcijās pēc palīdzības, bet vēl nozīmīgāk ir neatstāt iespējamās problēmas nerisinātas. Tomēr jāpiebilst, ka domstarpības nevar tikt atrisinātas pozitīvi gadījumā, ja jūs griezīsieties laicīgās, nevis Baznīcas institūcijās (skat. 1kor 6:1-6).
Laulību iesvēte.
Bēres.
“Lai jūsu
gurni ir apjozti un sveces spīdošas; esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama
kungs nāk, vai viņš nāk vakarā, vai nakts vidū, vai pirmajos gaiļos, vai
rītā, lai viņš nākdams jūs neatrod guļam.” (Lūkas ev.
12: 35, 37-38). Nāve ir dabīgs katra cilvēka šīs zemes dzīves
noslēgums. Bībele māca, ka nāve ir grēka nopelns, bet Dieva dāvana ir mūžīgā
dzīve Jēzū Kristū. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem raksta: “Visi ir
grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības, bet Dievs savā žēlastībā tos
taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” (Rom. 3:23-24) Jēzus Kristus saka: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.” (Jāņa ev. 11:25). Kristīga mirušo izvadīšana ir: · pēdējais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva
rokās; · pēdējās svētības došana mirušajam; · mierinājums sērojošajiem ar Evaņģēlija vēsti, stiprinot
viņus ar augšāmcelšanās cerību. Izvadīšanu parasti veic tās draudzes mācītājs
(palīgmācītājs vai evaņģēlists), kuras draudzes loceklis bija mirušais. Tomēr tuviniekiem jau laikus ir nepieciešams
rūpēties par to, lai regulāri aicinātu mācītāju pie mirēja un tā palīdzētu
viņam sagatavoties aiziešanai mūžībā, izsūdzot grēkus, saņemot Svēto
Vakarēdienu un stiprinājumu no Dieva vārda. Mācītājs var sniegt garīgu
atbalstu un stiprinājumu arī mirēja tuviniekiem, kā arī dot tiem praktiskus
padomus, kā atvieglot mirēja aiziešanu mūžībā un kā sagatavoties mirušā
izvadīšanai. Mirušos draudzes locekļus var izvadīt no
dievnama. Parasti izvadīšana notiek no kapličas, bet tur, kur kapličas nav,
izvadīšana notiek tieši kapos. Izvadīšana var notikt arī no mirušā mājām. Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē, tomēr
mūsu Baznīca nesaskata ne teoloģiskus, ne bibliskus iebildumus pret mirušā
pārpelnošanu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam
nolūkam sagatavotā vietā kapos vai dievnamā. Kristīgā izvadīšanā tiek pasludināts Dieva
vārds, uzsverot Kristus ciešanas mūsu grēku dēļ, Viņa augšāmcelšanos un
mūžīgās dzīvības apsolījumu visiem Viņa ticīgajiem: tāpēc, ka Viņš ir miris
un augšāmcēlies, arī mēs reiz visi tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei.
Izvadīšanā var tikt dziedātas garīgas dziesmas, kas atrodamas mūsu Baznīcas
Dziesmu grāmatas nodaļā: “Nāve un mūžīgā dzīvība”. Lūgšanās mirušais tiek
nodots Dieva rokās, tiek aizlūgts arī par sērojošajiem tuviniekiem un
draugiem, lai Dievs vairo viņu ticību un mierina viņus cerībā uz
augšāmcelšanos. Mirušā pavadītāji tiek aicināti apzināties savu
mirstību un mudināti būt nomodā par savu dvēseli, jo neviens nezina savu
aiziešanas stundu. |
Mājokļa un Sabiedrisku ēku iesvēte
Kādēļ iesvētīt dzīvesvietu?
Tā ir sena kristiešu tradīcija, kad,
uzsākot dzīvi jaunā dzīvesvietā – vai tā būtu māja, vai dzīvoklis, tika
aicināts mācītājs šo dzīvesvietu iesvētīt. Kāpēc šāda iesvētīšana ir
nepieciešama un kādēļ tā ir laba un svētību nesoša lieta? Pirmkārt, iesvētes brīdī
mēs esam kopā ar mājas ļaudīm, lūdzot, lai Dieva Gars nāk un mājo šajās telpās,
lai Viņš ir Kungs arī visu to attiecībās, kuri šajā namā mīt. Otrkārt, mēs to
darām Trīsvienīgā Dieva vārdā. Mēs kopā ar visiem mājas ļaudīm no jauna
dzirdam, ko Bībele saka un māca par svētīgu mājas un ģimenes dzīvi, mēs lūdzam
un saņemam svētību ar tiem vārdiem, kurus Dievs ir devis, lai ar tiem mēs
svētību dotu tālāk. (4Moz 6:24-26) Ir ļoti jauki un svētīgi, ja, jaunā
dzīvesvietā esot, varam uzsākt dzīvi ar šādu svētbrīdi, kurā varam sacīt tos
pašus vārdus, kurus reiz sacīja Jozua: „Es un mans nams – mēs kalposim Tam
Kungam!” (Joz 24: 15)